Kvalitātes sistēmas ieviešana – viens no svarīgākajiem darbiem veselības jomā

Iznācis Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) elektroniskā izdevuma Veselības Ekonomists jaunākais numurs. Šoreiz tas veltīts kvalitātes jautājumiem ārstniecības iestāžu darbā, saistot tēmu ar veselības jomā iecerētajām reformām. „Kvalitātes sistēma ir viens no svarīgākajiem veicamajiem darbiem veselības jomā, jo tikai pēc tās ieviešanas var domāt par efektivitātes paaugstināšanu un veselības aprūpē ieguldīto līdzekļu atdeves novērtēšanu,” izdevumā uzsver Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja. Pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka medicīna ir augsti bīstama joma, kas pacientiem rada ievērojami lielākus riskus nekā pārvietošanās ar auto, vilcienu vai lidmašīnu. Lai šos riskus mazinātu, ārstniecības iestādēs ir svarīgi ieviest procesu un rezultātu uzraudzību. Arī Latvijā arvien vairāk ārstniecības iestāžu apzinās, ka vienīgais ceļš, kā to panākt, ir ieviest brīvprātīgo veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Veselības Ekonomists skaidro, kā atšķiras dažādi ārstniecības iestāžu kvalitātes sistēmas vadības modeļi un kā tos ieviest praksē. Veselības Ekonomists uzklausa arī ārstniecības iestāžu vadītāju viedokļus par valdības iecerēto veselības aprūpes sistēmas reformu, sniedzot atbildes, kas būtu darāms, lai veselības aprūpes sistēma iecerēto pārmaiņu rezultātā tiešām kļūtu efektīvāka. „Naudas piesaistes mehānisma izveide ir kritiski svarīga sekmīgai veselības aprūpes sistēmas pastāvēšanai. Risinājums varētu būt obligātā veselības apdrošināšana pie nosacījuma, ka tiek izstrādāts īsts apdrošināšanas modelis, kas bāzēts uz regulētu tirgu, visu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanu uz godīgas konkurences pamatiem. Virzošajam spēkam šajā modelī vajadzētu būt pacientu izvēlei,” uzskata Māris Rēvalds, Veselības centra 4 vadītājs.  Savukārt Ilze Kreicberga, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka svarīgākais saistībā ar veselības jomas reformu ir noteikt veselības aprūpes prioritārās jomas nevis pēc nozarēm, kā patlaban, izvirzot, piemēram, onkoloģiju vai kardioloģiju, bet gan atkarībā no konkrētā cilvēka veselības stāvokļa, kas var ietekmēt viņa turpmāko dzīvi. „Prioritāte numur...

Vēža pacientu ārstēšanā jāmeklē izmaksu efektīvi risinājumi

Informācija plašsaziņas līdzekļiem Rīgā, 2015.gada 15.decembrī Vēža pacientu ārstēšanā jāmeklē izmaksu efektīvi risinājumi Noslēdzoties Veselības ministrijas izsludinātajam Onkoloģiskās modrības gadam, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) jaunāko elektroniskā izdevuma Veselības Ekonomists numuru šoreiz veltījusi onkoloģijas tematikai. Nozīmīgi, ka šogad ir uzsākta diskusija par efektīvākām diagnostikas un ārstēšanas pieejām un metodēm, “zaļā koridora” ieviešanu, integrētas veselības aprūpes pieejamību onkoloģiskiem pacientiem. Kaut gan valsts finansējums vēža slimnieku ārstēšanai ar katru gadu pieaug, kompleksa jaunāko ārstēšanas metožu ieviešana Latvijā notiek palēnām. Izveidojusies situācija, ka Latvijā vēža pacientu ārstēšana ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no pasaules vadošās onkoloģijas prakses, jo lielāko daļu no starptautiskajās vadlīnijās aprakstītajiem terapijas algoritmiem finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot. Latvijai būtu jāpārņem Eiropas valstu prakse, kur par galveno kritēriju valsts apmaksāta pakalpojuma noteikšanā izvirza ieguvumu ilgtermiņā. „Īstermiņā valsts atvēlētie līdzekļi inovatīvo zāļu kompensēšanai onkoloģijā tiešām veido lielas izmaksas, taču ir gūti skaidri pierādījumi tam, ka ilgtermiņā šīs investīcijas atmaksājas — vēža slimnieki ilgāku laiku var dzīvot kvalitatīvu dzīvi, strādāt, dot labumu sabiedrībai, nevis kļūt par aprūpējamiem, smagiem slimniekiem, kā tas ir Latvijā,” skaidro prof. Gunta Purkalne, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja. Sekojot šim principam, Eiropas Onkologu asociācija nesen izstrādājusi jaunu instrumentu — klīnisko ieguvumu lieluma skalu, kas ir ļoti nozīmīgs solis standartizētas pieejas veidošanā un pierādījumu apkopošanā par medikamentozās terapijas klīnisko ieguvumu. Arī Latvijas onkologi, kuru viedokļi lasāmi Veselības Ekonomistā, jauno skalu iesaka ņemt par pamatu zāļu terapijas pieejamības izvēlē. Terapijas pieejamību kopumā nosaka divi aspekti: klīniskais ieguvums un izmaksas, kas onkoloģijā kļūst arvien lielākas, kas arī kļūst par galveno ierobežojošo aspektu terapijas pieejamībai. Ierobežota finansējuma apstākļos arī izmaksu efektīvas terapijas var būt nepieejamas. Onkoloģe Dace Baltiņa, RSU...

Pasniegtas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas 2015!

decembrī notika Ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvu 2015 pasniegšana. Kvalitātes balvas konkursu jau trešo gadu rīkoja Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) un Latvijas Kvalitātes biedrība. Kvalitātes balvas konkurss ir vērsts uz kvalitātes vadības ieviešanu Latvijas ārstniecības iestādēs atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem un metodikai, un tā mērķis ir veicināt nevainojamu un drošu pacientu aprūpi, ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Kvalitātes balva ir atzinība par iniciatīvu pilnveidot ārstniecības iestādes sniegumu un prasmi uzlabot savas darbības rādītājus. Balvas tika pasniegtas četrās nominācijās: „Ķirurģiskā profila nodaļa”, „Dzemdību nodaļa”, „Onkoloģiskā profila nodaļa” un „Veselības centrs”. Šogad Kvalitātes balvas konkursu atbalstīja arī Veselības ministrija, tāpēc pasākumā piedalījās un balvas uzvarētājiem pasniedza veselības ministrs, Dr. biol. Guntis Belēvičs. Balvas saņēma: nominācijā „Ķirurģiskā profila nodaļa” – Vidzemes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļa, nominācijā „Dzemdību nodaļa” – Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļa, nominācijā „Onkoloģiskā profila nodaļa” – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas Kodolmedicīnas klīniskā daļa, bet nominācijā „Veselības centrs” – Veselības centra 4 Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnika. Visas pārējās ārstniecības iestādes – konkursa dalībnieces – saņēma diplomus par dalību konkursā. Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Kvalitātes balva ir būtisks solis, lai Latvijā iespējami drīz radītu visaptverošu, nacionālu un starptautiskiem standartiem atbilstošu ārstniecības iestāžu kvalitātes sistēmu. Šo trīs gadu pieredze rāda, ka dalība Kvalitātes balvas konkursā ārstniecības iestādēm sniedz ne tikai skaidru izpratni par kvalitātes sistēmas nozīmi un nepieciešamību, bet ir arī praktisks instruments veiktspējas uzlabošanai kvalitātes jomā. Dalība konkursā prasa nopietnu laika, cilvēku un citu resursu ieguldījumu, tāpēc esmu pateicīga un novērtēju to, ka jau tā noslogotajā ikdienā dalībiestādes tos ir atradušas un atvēlējušas šim mērķim.” „Dalība Kvalitātes balvas konkursā ļauj katrai ārstniecības...

Labākās ārstniecības iestādes saņem Kvalitātes balvas

Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) un Latvijas Kvalitātes biedrība ceturtdien, 2.oktobrī, jau otro gadu pasniedza kvalitātes balvas ārstniecības iestādēm, godinot labākās piecās nominācijās. VSIA „Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” šogad balvu saņēma veselās divās nominācijās – nominācijā „Ķirurģiskā profila nodaļa” par labāko atzīta slimnīcas 3.aprūpes nodaļa, bet nominācijā „Internā profila nodaļa” – 6.aprūpes nodaļa. Nominācijā „Dzemdību nodaļa” balvu jau otro gadu pēc kārtas saņēma Rīgas Dzemdību nams, nominācijā „Psihiatriskā profila nodaļa” – VSIA Bērnu psihoneiroloģiskā nodaļa „Ainaži”, savukārt nominācijā „Veselības centrs” par labāko atzīta SIA „iVF Riga” Ginekoloģiskās aprūpes klīnika. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad būtiski pieaudzis ārstniecības iestāžu vērtējums, kas norāda uz iestāžu lielāku ieguldījumu kvalitātes celšanā, uzsver Daiga Behmane, LVEA valdes priekšsēdētāja. Kopumā iestādes tika vērtētas pēc 50 starptautiskiem kvalitātes kritērijiem piecās jomās: vadības procesi un atbildība, darbinieku kompetence, pacientiem un darbiniekiem droša vide, pacientu klīniskā aprūpe, kvalitātes un drošības pilnveidošana. Šogad vidējais vērtējums audzis līdz 2,4 no 3, kas ir maksimālais. „Tā kā ārstniecības iestādes savas darbības izvērtējumam piesakās brīvprātīgi, tas norāda uz konkrēto iestāžu uzdrīkstēšanos un gatavību tikt izvērtētām pēc starptautiski atzītiem veselības aprūpes organizāciju kvalitātes vadības sistēmas kritērijiem, uz to konkurētspēju, kā arī vēlmi augt un celt sava darba kvalitāti,” atzīst Egils Harasimjuks, Veselības inspekcijas vadītājs. „Nākamgad Kvalitātes balva varētu tikt piešķirta vēl vairākās nominācijās, tādejādi paplašinot ārstniecības iestāžu loku, kas rūpējas par kvalitātes celšanu mūsu valstī,” uzsver D.Behmane. Projekts tiek īstenots, sadarbojoties LVEA un Latvijas Kvalitātes biedrībai. Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijai valdes priekšsēdētāja Kvalitātes balvas pasākumu atbalsta:...

Ārstniecības iestādēs javeicina izpratne par kvalitātes nozīmi

Vienotas izpratnes un standarta trūkums ir viens no iemesliem, kas apgrūtina kvalitātes vadības principu ieviešanu Latvijas ārstniecības iestādēs. 2013.gadā Veselības inspekcijas pārbaudēs 56% gadījumu ārstniecības iestādēs nebija izstrādāta un ieviesta kvalitātes vadības sistēma vai arī sistēmā nebija ietverti nepieciešamie pasākumi, piemēram, regulāra sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes kontrole. Lai veicinātu izpratni par kvalitātes nozīmi ārstniecības iestāžu darbā, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) un Latvijas Kvalitātes biedrība 2.oktobrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātē rīko Ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas 2014 pasniegšanas ceremoniju. „Kvalitātes balvas pasniegšana ir unikāls pasākums Latvijas veselības aprūpes jomā, jo veselības aprūpes iestādes brīvprātīgi piesakās atklāti runāt par kvalitāti savā organizācijā, dalīties pieredzē ar citām organizācijām un atklāt kvalitātes sistēmu ārējam novērtējumam, apzinoties, ka jebkura sistēma ir pārveidojama un kvalitātes vadība ir nepārtraukts pilnveidošanas process,” uzsver Daiga Behmane, LVEA valdes priekšsēdētāja. Balvu ieguvēji ir Latvijas ārstniecības iestādes, kuru darbība tiek vērtēta pēc starptautiski atzītiem veselības aprūpes organizāciju kvalitātes vadības sistēmas kritērijiem. Ārstniecības iestāžu darbība tiek vērtēta piecās jomās: vadības procesi un atbildība, darbinieku kompetence, pacientiem un darbiniekiem droša vide, pacientu klīniskā aprūpe, kvalitātes un drošības pilnveidošana. Kvalitātes balvas tiek piešķirtas piecās nominācijās: „Internā profila nodaļa”, „Ķirurģiskā profila nodaļa”, „Dzemdību nodaļa”, „Psihiatriskā profila nodaļa” un „Veselības centrs”. Atklāt vērtēšanai savu kvalitātes sistēmu šogad pieteicās šādas ārstniecības iestādes: SIA „Rīgas veselības centrs”, VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA „Veselības centrs 4”, RP SIA „Rīgas Dzemdību nams”, AS „Veselības centru apvienība”, RP SIA „Rīgas 1.slimnīca”, SIA „Vidzemes slimnīca”, VSIA „Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži””, SIA „iVF Riga”. „Kvalitātes balvas pasniegšana ir ļoti būtiska un sabiedriski nozīmīga iniciatīva. Tā aicina ārstniecības iestāžu vadību un ikvienu ārstniecības personu celt...

Pirmo reizi Latvijā pasniegtas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas

  Ieguldījums Tavā nākotnē! 30.maijā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā pirmo reizi Latvijā tika pasniegtas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas piecās nominācijās. Balvas pasniedza veselības ministre Ingrīda Circene. Latvijas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvu pasniegšana ir unikāls pasākums Latvijas veselības aprūpes jomā – balvu ieguvēji ir Latvijas ārstniecības iestādes, kuras brīvprātīgi pieteicās savas darbības izvērtējumam pēc starptautiski atzītiem veselības aprūpes organizāciju kvalitātes vadības sistēmas kritērijiem. Ārstniecības iestāžu darbība tika vērtēta piecās jomās: vadības procesi un atbildība, darbinieku kompetence, pacientiem un darbiniekiem droša vide, pacientu klīniskā aprūpe, kvalitātes un drošības pilnveidošana. [Show thumbnails] Pēc ekspertu novērtēšanas rezultātiem Kvalitātes balvas tika pasniegtas piecās nominācijās. Kvalitātes balvu nominācijā „Internā profila nodaļa” saņēma Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes slimnīca. Kvalitātes balvu nominācijā „Ķirurģiskā profila nodaļa” saņēma „Veselības centrs 4” Baltijas vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļa ar dienas stacionāru. Kvalitātes balvu nominācijā „Dzemdību nodaļa” saņēma Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas dzemdību nams”. Kvalitātes balvu nominācijā „Psihiatriskā profila nodaļa” saņēma VSIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”. Kvalitātes balvu nominācijā „Veselības centrs” saņēma AS Veselības centru apvienība Veselības centrs „Pļavnieki”. Veselības ministre Ingrīda Circene balvu pasniegšanā uzsvēra: „Kvalitātei ir jābūt ikviena veselības aprūpes pakalpojuma pamatā, tikai tad varam būt konkurētspējīgi. Augstu novērtēju šī projekta iniciatorus un izstrādātos pacientu drošības un kvalitātes vadības novērtēšanas kritērijus un metodiku, kas ļauj ārstniecības iestādēm ieviest visaptverošu kvalitātes un drošības vadību. Savukārt ārstniecības iestādes, kas bija pietiekami drosmīgas un brīvprātīgi pieteicās novērtēšanai, pierāda, ka ir progresīvas, uz sadarbību un attīstību vērstas. Esmu pārliecināta, ka Kvalitātes balvu varam veidot par tradīciju un vispāratzītu mērķi, uz ko tiekties ikvienam nozarē strādājošajam.” Kvalitātes balvu pasniegšanas konference tika rīkota projekta, kuru īstenoja „Latvijas Veselības ekonomikas asociācija” (LVEA) sadarbojoties ar „Latvijas Kvalitātes biedrību”...