Iznācis Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) elektroniskā izdevuma Veselības Ekonomists jaunākais numurs. Šoreiz tas veltīts kvalitātes jautājumiem ārstniecības iestāžu darbā, saistot tēmu ar veselības jomā iecerētajām reformām.
„Kvalitātes sistēma ir viens no svarīgākajiem veicamajiem darbiem veselības jomā, jo tikai pēc tās ieviešanas var domāt par efektivitātes paaugstināšanu un veselības aprūpē ieguldīto līdzekļu atdeves novērtēšanu,” izdevumā uzsver Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja.
Pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka medicīna ir augsti bīstama joma, kas pacientiem rada ievērojami lielākus riskus nekā pārvietošanās ar auto, vilcienu vai lidmašīnu. Lai šos riskus mazinātu, ārstniecības iestādēs ir svarīgi ieviest procesu un rezultātu uzraudzību. Arī Latvijā arvien vairāk ārstniecības iestāžu apzinās, ka vienīgais ceļš, kā to panākt, ir ieviest brīvprātīgo veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Veselības Ekonomists skaidro, kā atšķiras dažādi ārstniecības iestāžu kvalitātes sistēmas vadības modeļi un kā tos ieviest praksē.
Veselības Ekonomists uzklausa arī ārstniecības iestāžu vadītāju viedokļus par valdības iecerēto veselības aprūpes sistēmas reformu, sniedzot atbildes, kas būtu darāms, lai veselības aprūpes sistēma iecerēto pārmaiņu rezultātā tiešām kļūtu efektīvāka.
„Naudas piesaistes mehānisma izveide ir kritiski svarīga sekmīgai veselības aprūpes sistēmas pastāvēšanai. Risinājums varētu būt obligātā veselības apdrošināšana pie nosacījuma, ka tiek izstrādāts īsts apdrošināšanas modelis, kas bāzēts uz regulētu tirgu, visu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanu uz godīgas konkurences pamatiem. Virzošajam spēkam šajā modelī vajadzētu būt pacientu izvēlei,” uzskata Māris Rēvalds, Veselības centra 4 vadītājs.
Savukārt Ilze Kreicberga, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka svarīgākais saistībā ar veselības jomas reformu ir noteikt veselības aprūpes prioritārās jomas nevis pēc nozarēm, kā patlaban, izvirzot, piemēram, onkoloģiju vai kardioloģiju, bet gan atkarībā no konkrētā cilvēka veselības stāvokļa, kas var ietekmēt viņa turpmāko dzīvi. „Prioritāte numur viens būtu klīniskie stāvokļi, kas saistīti ar cilvēka dzīvības saglabāšanu, ietverot neatliekamo palīdzību. Tai seko dzīves kvalitātes uzlabošana, kas ietver dažādu hronisku slimību ārstēšanu, sāpju mazināšanu u.c. Ne mazāk būtiska prioritāte ir darbaspēju atjaunošana, veicinot strādājošu cilvēku ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darba tirgū. Un kā noslēdzošā prioritāte būtu pacientu stāvokļi, kas saistīti ar labsajūtas uzlabošanu, kam nav būtiska ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti kopumā,” uzskata I.Kreicberga.
Veselības Ekonomists aplūko arī Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju (EC Country Report Latvia 2016) akcentētās problēmas mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā. Kaut gan efektivitāte un preventīvie pasākumi veselības jomā Latvijā pakāpeniski tiek īstenoti, visaptverošs redzējums, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamo finansējumu, joprojām trūkst, uzsvērts ziņojumā. Tā rezultātā Latvijas iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis ievērojami atšķiras no citām ES dalībvalstīm, veselības aprūpes pieejamība ir ierobežota zemā valsts finansējuma un augsto neoficiālo maksājumu dēļ, un iedzīvotāju neapmierinātās vajadzības veselības jomā ir augstākās ES, vēsta ziņojums.
Uzziņai
LVEA elektronisko izdevumu Veselības Ekonomists izdod kopš 2014.gada. Tajā kopā ar nozares ekspertiem tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā panākt, lai veselības aprūpes budžets tiktu plānots un tērēts ekonomiski pamatotāk, gudrāk un lietderīgāk. Izdevums informē arī par jaunākajiem atzinumiem un pētījumiem veselības ekonomikas jomā.
LVEA mērķis ir veicināt veselības ekonomikas zinātnes un metožu pielietojumu praksē, lai sekmētu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmatošanu un attīstītu uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes sistēmas darbību.
Kontakti:
Dace Plato, Baltic Communication Partners
+ 371 26101986
dace.plato@bcp.lv