Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīgā, 2015.gada 15.decembrī
Vēža pacientu ārstēšanā jāmeklē izmaksu efektīvi risinājumi
Noslēdzoties Veselības ministrijas izsludinātajam Onkoloģiskās modrības gadam, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) jaunāko elektroniskā izdevuma Veselības Ekonomists numuru šoreiz veltījusi onkoloģijas tematikai. Nozīmīgi, ka šogad ir uzsākta diskusija par efektīvākām diagnostikas un ārstēšanas pieejām un metodēm, “zaļā koridora” ieviešanu, integrētas veselības aprūpes pieejamību onkoloģiskiem pacientiem.
Kaut gan valsts finansējums vēža slimnieku ārstēšanai ar katru gadu pieaug, kompleksa jaunāko ārstēšanas metožu ieviešana Latvijā notiek palēnām. Izveidojusies situācija, ka Latvijā vēža pacientu ārstēšana ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no pasaules vadošās onkoloģijas prakses, jo lielāko daļu no starptautiskajās vadlīnijās aprakstītajiem terapijas algoritmiem finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot. Latvijai būtu jāpārņem Eiropas valstu prakse, kur par galveno kritēriju valsts apmaksāta pakalpojuma noteikšanā izvirza ieguvumu ilgtermiņā.
„Īstermiņā valsts atvēlētie līdzekļi inovatīvo zāļu kompensēšanai onkoloģijā tiešām veido lielas izmaksas, taču ir gūti skaidri pierādījumi tam, ka ilgtermiņā šīs investīcijas atmaksājas — vēža slimnieki ilgāku laiku var dzīvot kvalitatīvu dzīvi, strādāt, dot labumu sabiedrībai, nevis kļūt par aprūpējamiem, smagiem slimniekiem, kā tas ir Latvijā,” skaidro prof. Gunta Purkalne, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja.
Sekojot šim principam, Eiropas Onkologu asociācija nesen izstrādājusi jaunu instrumentu — klīnisko ieguvumu lieluma skalu, kas ir ļoti nozīmīgs solis standartizētas pieejas veidošanā un pierādījumu apkopošanā par medikamentozās terapijas klīnisko ieguvumu. Arī Latvijas onkologi, kuru viedokļi lasāmi Veselības Ekonomistā, jauno skalu iesaka ņemt par pamatu zāļu terapijas pieejamības izvēlē.
Terapijas pieejamību kopumā nosaka divi aspekti: klīniskais ieguvums un izmaksas, kas onkoloģijā kļūst arvien lielākas, kas arī kļūst par galveno ierobežojošo aspektu terapijas pieejamībai. Ierobežota finansējuma apstākļos arī izmaksu efektīvas terapijas var būt nepieejamas.
Onkoloģe Dace Baltiņa, RSU asociētā profesore, Veselības Ekonomistam atzīst, ka, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus un to, ka Latvijā ir vairāk nekā 78 000 vēža slimnieku, veselības politikas veidotājiem ir jādomā par to, kā visiem šiem cilvēkiem nodrošināt maksimāli labāko iespējamo ārstēšanu, kas ietver ne tikai ķīmijterapiju, bet arī ķirurģiju, staru terapiju, rehabilitāciju. Diemžēl neviens no inovatīvajiem medikamentiem, lai cik progresīvs, nevar izārstēt vēzi ar garantiju.” uzsver D.Baltiņa.
Cits izdevumā aplūkotais temats – ētiskie jautājumi jeb kā panākt, lai trūcīgā veselības finansējuma apstākļos nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību ārstēšanai, nepieļaujot pacientu šķirošanu „perspektīvajos” un „neperspektīvajos”. Savu viedokli pauž Signe Mežinska, LU Medicīnas fakultātes docente, bioētikas eksperte: „Ir jārada tāda sistēma, lai esošie veselības aprūpes resursi tiktu sadalīti godīgi un būtu vienlīdzīgi pieejami visiem valsts iedzīvotājiem”.
Veselības Ekonomists stāsta arī par Latvijā onkoloģijas jomā īstenotajiem klīniskajiem pētījumiem. Pēdējos gados teju visu vadošo farmācijas kompāniju portfeļos parādās aizvien vairāk jaunu molekulu medikamenti dažādu vēža lokalizāciju ārstēšanai. Daļa no tiem tiek klīniski pētīti arī Latvijā, un, lai arī pasaulē klīniskie pētījumi netiek uzskatīti par ilglaicīgu pieeju ārstēšanas nodrošināšanā, Latvijā tā ir nenovērtējama iespēja vēža pacientiem saņemt jaunāko terapiju, stāsta Dr. Žanete Zvirbule, Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes locekle.
Veselības Ekonomistā lasiet arī Latvijas vadošo onkologu un speciālistu vērtējumu par paveikto Veselības ministrijas izsludinātajā Onkoloģiskās modrības gadā. Dr. med. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, pozitīvi vērtē mēģinājumu sakārtot pacientu virzību saistībā ar onkoloģiskajiem skrīningiem. Taču daudzinātais “zaļā koridora” princips, kas paredz skrīningu veikušajiem pacientiem ar aizdomām par onkoloģisko saslimšanu nodrošināt papildu izmeklējumus ārpus noteiktajām kvotām, pagaidām darbojas tikai attiecībā uz krūts vēzi, bet uz pārējām vēža lokalizācijām – ne. „Kopumā var teikt, ka šis gads onkoloģijā ir bijis kā fasādes remonts – ārpuse ir atsvaidzināta, bet nav analizēta sistēma pēc būtības,” secina J.Eglītis.
Veselības Ekonomists secina, ka reformām veselības aprupē jābūt izsvērtām un ilglaicīgām. Onkoloģijas gadā ir uzsāktas labas ieceres, bet nepieciešami tālāki sistēmiski risinājumi – sistēmas finansēšanas kārtības maiņa, pakalpojumu tarifu pārrēķins, pakalpojumu groza veidošanas metodikas pārskatīšana, visaptverošas kvalitātes un pacientu drošības sistēmas izveide.
Uzziņai
LVEA elektronisko izdevumu Veselības Ekonomists izdod kopš 2014.gada. Tajā kopā ar nozares ekspertiem tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā panākt, lai veselības aprūpes budžets tiktu plānots un tērēts ekonomiski pamatotāk, gudrāk un lietderīgāk. Izdevums informē arī par jaunākajiem atzinumiem un pētījumiem veselības ekonomikas jomā.
LVEA mērķis ir veicināt veselības ekonomikas zinātnes un metožu pielietojumu praksē, lai sekmētu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmatošanu un attīstītu uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes sistēmas darbību.
Kontakti:
Dace Plato, Baltic Communication Partners
+ 371 26101986